Aleksandrs Ševčenko mācītājs: vispārīga informācija

• Pilns vārds: Aleksandrs Ševčenko
• Dzimšanas datums: 1974
• Dzimšanas vieta: Krivoy Rog, Ukraina
• Augums: –
• Svars: –
• Īsa biogrāfija: Aleksandrs Ševčenko – Dieva Vārda skolotājs, konferenču un semināru organizators un lektors dažādās pasaules valstīs, draudzes “Maizes nams” dibinātājs un vecākais mācītājs (Sakramento, ASV, 2006) .
• Izglītība: –

Aleksandrs Ševčenko sludina mācītājs

[spoilera virsraksts = “Srediķi”]

•  — ceļš pie Dieva
•  — aicinājums
•  — apmieriniet gara vēlmes
• – Viens Kungs! Viena tauta! Viena ticība! / Vakara tikšanās
• – Viens Kungs! Viena tauta! Viena ticība! / Rīta tikšanās
• – Pakalpojums: saņemt, realizēt un nodot
• – Kā iegūt un nodot ticību?
• – Baznīcas organizācija
• – Dievbijīga dzīve
• – Par dāvanām, ko Dievs dod Baznīcas miesai
• – Neziņa vai upuris tradīciju vārdā?
• – Ko nozīmē dzirdēt Dieva balsi
•  — centrēšanās uz Kristu
•  — garu karš
• – Miers sirdī kā rādītājs paklausībai Tam Kungam
• – Nedodiet suņiem svētas lietas
•  — rājiens par labošanu
• – Liberālās teoloģijas briesmas
• – Debesu dārgumi
•  — aicinājums un dāvanas
• – Kārtība baznīcā un mājās
•  — pievērsiet acis uz Kristu
• – Dieva žēlastības spēks
• – dzirdi Dieva balsi
• – Tava pestīšana ir Kristus Asinīs
•  — garīgās dāvanas
• – Baznīcas miesa
• – Dieva mērķa atrašana savai dzīvei
• – Dieva Vārda mērķis cilvēka dzīvē
•  — dzīves prioritātes
•  — Kristus baznīca
• – Dieva Vārds mūsos
•  — iniciēšana
• – sprediķis Rīgā 2011 / Dievkalpojums 2
• – sprediķis Rīgā 2011 / Dievkalpojums 1
• – sprediķis Ukrainā 2011 / Pirmā tikšanās
• – sprediķis Ukrainā 2011 / Otrā tikšanās
• — sprediķis Angarskā 2009 / 1. daļa
• — sprediķis Angarskā 2009 / 2. daļa
• — sprediķis Angarskā 2009 / 3. daļa
• — sprediķis Angarskā 2009 / 4. daļa
•  — sludināšana Vācijā konferencē

[/spoileris]

[spoilera virsraksts “Aleksandra Ševčenko pārejas”]

•  — uzvedības vai rakstura ētika / 1. daļa
•  — dominējiet vai pasniedziet/nododiet 2
•  — dominējiet vai pasniedziet/nododiet 1
•  — Brīvības zona
• – Vai meklēt atzinību ir netikums? / 1. daļa
• – Vai meklēt atzinību ir netikums? / 2. daļa
•  — paaudžu starpība / 1. nodošana
•  — paaudžu starpība / 2. nodošana
•  — Generation Gap / Transfer 3
• – Laiks labām pārmaiņām / 2. daļa
• — Laiks labām pārmaiņām / 1. daļa
•  — Gulaga 18 gadi
• – Rustams Fatulajevs
• — Tallinas atmodas fenomens / 1. programma
• – Tallinas atmodas parādība / Transmission 2
• – Tallinas atmodas parādība / Transmission 3
•  — video forums (1. daļa)
•  — video forums (2. daļa)
•  — starpība starp paaudzēm
• – Mūsdienu ģimenes nesaskaņas
• – atbildes uz jautājumiem
•  — patiesa vai nepatiesa pazemība / pārraide 1
•  — patiesa vai nepatiesa pazemība / Transmission 2
• – Baznīca un personības attīstība / Transmisija 1
• – Baznīca un personības attīstība / Transmisija 2

[/spoileris]

[spoilera virsraksts = “Aleksandra Ševčenko mūzika”]

• – Jeruzaleme
• – Es esmu apslēpts Tevī, Dievs!

[/spoileris]

Aleksandra Ševčenko mācītāja biogrāfija

Aleksandrs Ševčenko ir viens no tiem cilvēkiem, kurus parasti sauc par “likteņa cilvēku”. Aleksandrs dzimis Ukrainas pilsētā Krivojrogā 1974. gadā. Līdz septiņpadsmit gadu vecumam Krivoy Rog kļuva par Aleksandra dzimto vietu. Šeit viņš pavadīja savu bērnību un jaunību. Saša bija Nikolaja un Marijas Ševčenko vecākais dēls, kurš audzināja savus piecus bērnus, pamatojoties uz Bībeles principiem un vērtībām.

1991. gadā Aleksandrs kopā ar vecākiem emigrēja uz ASV. Pēc 2 gadiem (pēc skolas beigšanas, ņemot vērā 9 izglītības klases Ukrainā), iegūstot pilnīgu vidējo izglītību Amerikas skolā; Aleksandrs ar jauniešu grupu uz vairākiem gadiem aizbrauca uz Krieviju (Vologdu, Kostromu), kur kopīgiem spēkiem tika izveidotas vairākas kristiešu kopienas.

Šajā laikā, praktiskā Evaņģēlija pieredzes iespaidā, Aleksandrs mainīja domāšanu, sarindojās prioritātes un veidojās stabili dzīves mērķi. Vairāku gadu darbs Krievijas plašumos lielā mērā ietekmēja Aleksandra turpmāko dzīvi.

Personīgā dzīve

1996. gadā savā ceļā viņš satika Žannu – skaistu sievieti, Dievam veltītu cilvēku, kura vēlāk kļuva par viņa sievu un uzticīgu līdzstrādnieci kalpošanā.

Aleksandram un Žannai ir divi bērni: Daniils un Viktorija. Tajā pašā gadā (1996. gadā) jaunais Ševčenko pāris nodibināja misijas ministriju ar nosaukumu “Stūris”, kas pēc iespējas īsākā laikā ieguva plašu sabiedrības atzinību starp slāvu emigrāciju ASV, kā arī bijušajās valstīs. PSRS. Sabiedrība nevarēja nepamanīt televīzijas programmas ar liecībām par cilvēkiem, kuru dzīvē Dievs ir izpaudies pārdabiskā veidā. Misijas veidošanā un aizsākumā jaunajai ģimenei palīdzēja vecāki, brāļi un māsas un vairāki uzticīgi draugi.

Dzīves ceļš

Dažus gadus vēlāk Aleksandrs sāka ierakstīt savas semināra sarunas, kuru lielais pieprasījums lika viņam atvērt birojus Kijevā, Maskavā, Minskā un Rīgā, caur kuriem ik gadu tiek izplatīti aptuveni 100 tūkstoši kasešu. Aleksandrs saņem ielūgumus uz dažādām pasaules valstīm, un ar katru gadu pieaug viņa vadīto semināru skaits.

2005. gada augustā pēc ilgas iekšējās cīņas, kas ilga vairāk nekā gadu, Aleksandrs un Žanna pakļāvās Dieva aicinājumam, un Sakramento (Kalifornija, ASV) tika atvērta jauna kristiešu kopiena “Maizes nams”. kura pirmais dievkalpojums notika 2006. gada 15. janvārī

Aleksandrs Ševčenko mācītājs sociālajos tīklos

• Facebookhttps://www.facebook.com/pastoralexshevchenko/
• Instagram https://www.instagram.com/aleksandrshevchenko_official/
• Vkontaktehttps://vk.com/pastoralexshevchenko
• Odnoklassnikihttps://ok.ru/propovedia
• YouTubehttps://www.youtube.com/channel/UCidLfFs1b0vwCW8WJdszENQ
• Twitterhttps://twitter.com/alexshevchenko
• Oficiālā vietne https://asim.org/

Intervija

Intervija no 01.04.2018.

Draudzes “Maizes nams” dibinātājs un vecākais mācītājs, Dieva Vārda skolotājs, daudzu konferenču un semināru organizators un lektors dažādās pasaules valstīs. Viņš ir televīzijas programmu sarunu šova “Leņķis” un “Pozīcija” formātā autors un vadītājs, televīzijas projekta “Slāvu tautu Dieva meklēšana” iniciators. Grāmatu “Baznīca un pilsoniskā sabiedrība”, “Mentalitātes veidi”, “Kāds aizlūdz”, “Uzbrukums augstākajai suverenitātei” un rokasgrāmatu “Sevis izzināšana garīgo likumu gaismā” un “Pakalpojuma jēdziens” autore.

Es neuzskatu sevi par īpašu, mans aicinājums šajā dzīves posmā ir būt mācītājam. Mācītājs ir visparastākais cilvēks, viņš arī dusmojas, smejas, raud, mācās piedot un cīnās ar kārdinājumiem, tāpat kā citi cilvēki. Ar vienīgo atrunu, ka saskaņā ar saviem morāles standartiem viņam joprojām ir jābūt par piemēru citiem.

Patstāvīgus lēmumus mācījos pieņemt kopš bērnības, jo ģimenē biju vecākā. Mums ir pieci vecāki, un mamma un tētis vienmēr atzinīgi novērtēja mūsu tiesības uz neatkarību, teica: tā ir tava dzīve, un tu pats būsi atbildīgs par savu izvēli. Tolaik man patika zīmēt, rakstīt dzeju, lasīju daudz krievu klasiķu – Dostojevski, Buņinu, Tolstoju…

Taču 16 gadu vecumā pienāca pagrieziena punkts – es apzināti pametu lielāko daļu savu hobiju un sāku lasīt teoloģisku literatūru. Un, lai gan brīžiem man tas šķita garlaicīgi, es intuitīvi sapratu, ka tas ir mans dzīves ceļš.

Man šķiet, ka es viegli piedodu un atlaižu aizvainojumus. Nepiedot cilvēkam – tiesību vispār nav. Ja tev šķiet, ka tu nespēj piedot, padomā, cik daudz Dievs tev ir piedevis!? Kāds labi atzīmēja: parasti piedošanu lūdz nevis tie, kas ir vainīgi, bet tie, kas vēlas glābt attiecības.

Man bija vajadzīgs pusotrs gads, lai izlemtu par draudzes “Maizes nams” izveidi. Atceros brīdi, kad vienā naktī braucu mašīnā no tikšanās ar draugiem, un pirmo reizi man ienāca prātā šāda doma: ja es reiz būtu bijis jaunas kristiešu kopienas priekšgalā Sakramento, Es to būtu nodēvējis par “Maizes māju”. Tad tas šķita neiespējami. Apkārt bija daudz baznīcu, un radīt kaut ko jaunu nozīmēja būt pretrunā gan cilvēkiem, gan tradīcijām.

Tāpēc es pusotru gadu domāju, vai šī ir mana vai nē, vai šī doma pati par sevi ir mana augstākā aizbildnība, vai aiz tās stāv Dievs, vai, gluži otrādi, tā ir kāda cita doma, ienaidnieks man meta.

“Maizes māja” pastāv jau 12 gadus. Tūlīt pie mums ieradās daudz cilvēku. Tie ir cilvēki, kuri ir atvērti jaunām lietām un kurus mūsu pilsētas reliģiskajā diasporā nospieda vakuums. Pirmajā gadā sludināju viens, bet laika gaitā attīstījās daudzas kalpošanas, kolektīvs pieauga līdz 170 cilvēkiem! Šodien svētdienās mūs apmeklē 1800-2000 cilvēku. Nedēļas laikā mums ir daudz pasākumu, vasarā notiek nometnes dažādām grupām, atsevišķi bērniem, pusaudžiem, sievietēm, vīriešiem. Ir vispārizglītojošā skola.

Pasaule strauji mainās. Ja cilvēki tiek turēti slēgtā telpā, viņi sāks izklīst. Baznīcai ir jāatbild uz cilvēku vajadzībām laikā un telpā. Kāds teica, ka nekas nedrīkst būt tik nemainīgs kā pārmaiņas. Sprediķiem jābūt patiesiem. Cenšos runāt par dienas tēmu, rīkot diskusijas, forumus, apaļo galdu, dodu iespēju uzdot jautājumus utt. Ja man nav atbildes, ja es nevaru palīdzēt cilvēkam un redzu, ka viņš sāk meklēt atbildes citur, tad kāpēc viņš būtu jātiesā?

Nevienu nedrīkst piespiedu kārtā ierobežot vai iebiedēt, kas dažkārt ir raksturīgi reliģiskai videi.

Jau no pirmajām draudzes dibināšanas dienām mēs atteicāmies nosaukt sevi par jebkuru konfesiju. Mēs neesam baptisti, ne vasarsvētki, ne adventisti, mēs apzināti attālinājāmies no šiem noteikumiem. Protams, mums ir harta, doktrīnas, iekšējie noteikumi, sava kalpošanas koncepcija, kas nosaka mūsu dogmu krastus.
Viens no lielākajiem projektiem, kas ilgst gandrīz astoņus gadus, ir daudzsēriju dokumentālā filma “Slāvu tautu Dieva meklējumi”. 18. martā notika piektās filmas pirmizrāde. Pie šī projekta strādā aptuveni 500 cilvēku liela komanda. Katras filmas budžets pārsniedz 100 000 USD. Filma stāsta par nezināmām lappusēm slāvu baznīcas evaņģēliskā segmenta attīstības vēsturē. Padomju laikos evaņģēliskos kristiešus uzskatīja par sektantiem, viņu tiesības tika aizskartas, viņi tika ieslodzīti.

Filmā ar vēsturisku un arhīvu dokumentu palīdzību stāstām patiesību par mazpazīstamajiem ticības piekritējiem. Filmas moto, ko zināmā mērā var saukt par manas dzīves moto, ir tas, ka cilvēkiem ir jāzina patiesība, un viņi paši izdarīs secinājumus.

Fotoattēls