Kira Sazonova: vispārīgi dati
- Pilns vārds: Kira Ļvovna Sazonova
- Dzimšanas datums: 1985
- Kira Sazonova vecums: 36 gadi
- Dzimšanas vieta: Ņižņijnovgoroda
- Augums: –
- Svars: –
- Īsa biogrāfija: Kira Sazonova ir politoloģe, kura slavu ieguva pēc dalības sarunu šovā Laiks pateiks. Kirai popularitāti atnesa viņas paziņojums par attiecībām starp Krieviju, Ukrainu un ASV, kā arī pieņēmums, ka Eiropa izvirzīs pretenzijas pret Krieviju saistībā ar padomju režīma īstenoto valstu okupāciju.
- Izglītība: Ņižņijnovgorodas Universitāte. Lobačevskis
- Kiras Sazonovas pilsonība: krieviete
Balvas:
Kiras Sazonovas biogrāfija
Kira Sazonova ir iesācēja, bet diezgan veiksmīga politoloģe. Slava viņai nāca pēc dalības televīzijas politiskajā projektā ar nosaukumu “Laiks rādīs”.
Politisko projektu fani Kiru Sazonovu iemīlēja burtiski jau no pirmās tikšanās. Jauna, glīta, izglītota, ļoti labi pārzina politikas zinātni, viņas kompetentā spriešana var izsist jebkuru pretinieku. Kira ir jaunu, bet jau diezgan nopietnu politikas figūru plejāde, kas spēj piesaistīt ne tikai raidījuma skatītāju, bet arī profesionālu politologu ar ilggadēju pieredzi.
Bērnība
Jauna politologa biogrāfija ir pamatīgs balts plankums. Zināms, ka viņa dzimusi 1985. gadā, ka viņas dzimtā pilsēta ir Ņižņijnovgoroda, taču dzimšanas datumu nekur nevarēja atrast, kā arī nekādas ziņas par radiem un draugiem. Ir pierādījumi, ka viņa ir no parastas ģimenes, ka viņa labi mācījās skolā un pēc absolvēšanas saņēma zelta medaļu. Tūlīt pēc skolas viņa kļuva par studentu Ņižņijnovgorodas universitātē. Lobačevska, kuras diplomu viņa saņēma 2007. gadā. Viņas specialitāte ir jurisprudence.
Pēc veiksmīgas disertācijas aizstāvēšanas par tēmu “Lielvalstis ANO miera uzturēšanas sistēmā” 2010. gadā viņa ieguva doktora grādu politikas zinātnē.
Gadu vēlāk jaunā disertācijas aizstāvēšana, kas notika Krievijas Ārlietu ministrijas Diplomātiskajā akadēmijā, aplūkoja bruņoto spēku izmantošanas juridiskos aspektus ANO miera uzturēšanas misijā. Pēc tam Sazonova kļuva par tiesību zinātņu kandidātu.
Karjera
Kiras karjera sākās pēc skolas beigšanas 2007. gadā. Viņa tika pieņemta darbā par juridisko padomnieci uzņēmumā Komplektatsiya i Tekhnologii LLC savā dzimtajā pilsētā. 2008. gadā Sazonova un Aleksandrs Karpačovs nodibināja ANO pētniecības centru ANO. Direktora krēsls nonāca pie Kiras. Šīs organizācijas darbinieki veica pētījumus humanitāro zinātņu jomā. Piemēram, 2009. gadā viņi organizēja pasākumu UNN studentiem “Modeling the UN”. Šī organizācija darbojās līdz 2011. gadam, pēc tam tika likvidēta.
Pēc centra likvidācijas Sazonova pārcēlās uz RANEPA Valsts pārvaldes un vadības institūtu, kur viņu pieņēma par valsts un juridisko disciplīnu skolotāju. Turklāt viņš vada starptautisko tiesību studiju kursus.
Lai saglabātu iegūtās prasmes, Sazonova pastāvīgi pilnveido savas prasmes, apmeklē speciālos kursus Ņujorkā vai Krievijas Ārlietu ministrijā. Viņa bieži tiek aicināta uz politiskajām debatēm, kur Kira drosmīgi aizstāv savu viedokli jebkurā jautājumā, burtiski pārsteidzot pretiniekus ar savu erudīciju un mūsdienu politikas zinātnes zināšanām.
Kiras Sazonovas personīgā dzīve
Grūti iedomāties, ka tik gudrai, erudītai un glītai brunetei nav fanu armijas. Iespējams, ka ir viens un vienīgais, kuram viņa atdeva savu sirdi, taču arī šī informācija ir aizzīmogota. Nebija iespējams “izrakt” nekādu informāciju par politologa personīgo dzīvi, meitene šo informāciju rūpīgi slēpj. Kirai nav neviena sociālā tīkla konta, tāpēc par viņu nav iespējams neko uzzināt.
Interesanti fakti
- Kopš 2017. gada politologs ir kļuvis par pasniedzēju jaunam priekšmetam ar nosaukumu “Publisko tiesību īpatnības Lielbritānijā, ASV, Vācijā, Kanādā”. Kira lasa lekcijas divās valodās – krievu un angļu. Turklāt viņa brīvi pārvalda franču, itāļu un spāņu valodu.
- Sazonova papildus pedagoģiskajam darbam vada maģistra programmu. Ja ir brīvais laiks, viņa to velta zinātnisku rakstu rakstīšanai, kas tiek publicēti dažādos izdevumos, kā arī izstrādā mācību līdzekļus augstskolu studentiem.
- Kira ir saņēmusi daudzus apbalvojumus un paaugstinājumus no Krievijas Federācijas valdības. 2004.gadā saņēmusi Potaņina fonda federālās stipendiju programmas laureātes titulu, 2011.gadā ieguvusi čempionātu programmā “Krievijas intelektuālie resursi”, 2014.gadā saņēmusi medaļu “Par Krimas atgriešanos”.
- Sazonovas runas liecina, ka viņa ir diezgan erudīta, ar izcilu izglītību un spēju aizstāvēt savu viedokli. Kira ir reta viešņa televīzijā, taču viņu nemitīgi var dzirdēt Radio Sputnik ēterā, kur viņa tiek aicināta kā starptautisko tiesību eksperte.
- Šodien Kira Sazonova ir viena no perspektīvākajām Krievijas politologēm un starptautisko attiecību ekspertēm. Viņa ir institūta pasniedzēja un pastāvīga radio raidījumu viešņa. Brīvais laiks Kirai ir īsta greznība, jo viņa nemitīgi strādā un pilnveido sevi. Varbūt tāpēc viņas personīgā dzīve nav sakārtota.
- 2019. gada sākumā Sazonova parādījās Radio Sputnik ēterā, viņas dialoga tēma ar raidījuma vadītāju bija mūsdienu sievietes loma zinātnes attīstībā.
Kira Sazonova sociālajos tīklos
- Facebookhttps://www.facebook.com/profile.php?id=100039028239638
- Telegramma https://t.me/kirasazonova
Kiras Sazonovas intervija
Kira Sazonova: “Augstākajai izglītībai jābūt bez maksas”
Intervija no 10.08.2021.
Par izmaiņu nepieciešamību krievu izglītības sistēmā tiek runāts jau ilgu laiku. Daudzas aptaujas liecina, ka lielākā daļa krievu nestrādā pēc profesijas, un diploms negarantē darbu. Kāpēc tas notiek, un kādas problēmas izglītības jomā vispār ir jārisina? Par to runājām ar starptautisku juristi, politoloģi, partijas Taisnīgā Krievija – Par patiesību Centrālās padomes locekli Kiru Sazonovu.
Augstākā klase
— Izglītības reforma Krievijā sākās pirms 20 gadiem, ieviešot USE. Kādi, jūsuprāt, ir šo pārvērtību rezultāti?
— Dabiski, ka, pārejot no viena ekonomiskā veidojuma uz otru, augstākās izglītības sistēmas reforma bija vienkārši neizbēgama. Cits jautājums, kas beigās notika. Sākotnēji USE balstījās uz labiem nodomiem, taču pašreizējie rezultāti liecina, ka USE nokārtojušo cilvēku rezultāti objektīvi ir sliktāki nekā tiem, kuri nenokārtoja vienoto valsts eksāmenu. Šajā gadījumā mēs runājam par statistikas parametriem, nevis par indivīdiem.
Personāla atlases speciālisti stāsta, ka darba tirgū ir liels pieprasījums pēc speciālistiem, kuri prot rakstīt un runāt. Taču tendence ir tāda, ka pēdējo desmit gadu laikā pat tiem, kas beidz humanitārās nodaļas, ir diezgan viduvējs vārdu krājums. Protams, tas ir saistīts, cita starpā, ar globālajiem digitalizācijas un virtualizācijas procesiem, bet ne tikai ar to. E GE galvenokārt ir testa stāsts, kas nenozīmē verbālu domu izteikšanu. Jā, tas ir iespējams vairākām tehniskajām specialitātēm, taču tas var apglabāt humanitāro sfēru.
Vēl viens trūkums, ar kuru saskārāmies, ir universālā augstākā izglītība, jo deviņdesmitajos un divtūkstoš gados visi steidzās to iegūt. Tas, pirmkārt, ļoti pārsātināja darba tirgu un, otrkārt, nonivelēja pašu ideju par augstāko izglītību kā sava veida privilēģiju, kā sava veida diezgan elitāru formātu, kas patiesībā nav vajadzīgs visiem. Rezultātā mums ir ļoti daudz cilvēku, kuri saņēma augstākās izglītības diplomus un nokļuva darba tirgū, kur viņi nebija vajadzīgi.
— Bet tagad augstākā izglītība pamazām pāriet uz elites kategoriju, jo valsts finansēto vietu skaits samazinās, un cenas daudziem vecākiem nav pieejamas. Kā ar to tikt galā?
— Manuprāt, augstākajai izglītībai jābūt tikai bezmaksas. Tiklīdz mēs sākam popularizēt izglītību kā izglītības pakalpojumu un reducējam skolotājus par cilvēkiem, kuriem šis pakalpojums būtu jāsniedz, mēs izlīdzinām augstākās izglītības nozīmi un prestižu, kā arī izplūdinām tās konceptuālo un filozofisko pamatu.
Es uzskatu, ka, ja cilvēks nav iestājies augstskolā, tas nozīmē, ka viņš šobrīd nav pietiekami labs. Viņš var aizņemt gadu pārdomām, papildu apmācībām, viņš var doties strādāt vai dienēt armijā. Ja mēs patiešām vēlamies laist tirgū superspeciālistus, mums ir nepieciešams, lai viņi būtu konkurētspējīgi savā starpā. Uzņemšanas universitātē posmā mums ir jāizceļ labākie no labākajiem.
Veicinot izglītību kā izglītības pakalpojumu un reducējot skolotājus uz cilvēkiem, kas sniedz šo pakalpojumu, mēs izlīdzinām augstākās izglītības nozīmi un prestižu
Profesionāla pieeja
– Pēc gadiem, kas pavadīti augstākajā izglītībā, ne visi nonāk darbā savā specialitātē. Kāpēc tas notiek un ko var darīt lietas labā?
— Tas, ka mums ir milzīgs procents cilvēku, kuri nestrādā savā specialitātē, ir sistemātiskas pieejas trūkuma rezultāts.
Sociālistiskajā modelī cilvēks uzauga un tika audzināts sistēmā, kurā bija garantija un pārliecība par nākotni. Viņš zināja, ja ieies augstskolā vai arodskolā, tad pēc absolvēšanas viņam būs garantēts darbs. Kapitālisma modelī neviens nevienam neko negarantē. Ja gribi cīnīties par vietu saulē – cīnies. Valsts precīzi nezina, cik speciālistu un kāds profils tai vajadzīgs. Turklāt pieaug dzīves ilgums un aktīvais vecums, kad pieredzējuši speciālisti joprojām ir pieprasīti un nav gatavi pamest darbu. Rezultātā neizbēgami rodas paaudžu konkurence.
Ja mums būtu valsts regulēts darba tirgus, plus kaut kāda valsts sadales sistēma, tad varētu precīzi pateikt, kur un kādu speciālistu mums pietiek, un kur ir pārpilnība. Tikmēr varam konstatēt, ka mums ir pārāk daudz juristu un ekonomistu, pārāk maz arodskolu beidzēju, un speciālisti pat ar izcilību nevar dabūt darbu.
— Kā tad, jūsuprāt, jābūvē izglītība, lai izaugtu pieprasīti speciālisti?
— Es vienmēr esmu uzskatījis, ka jo vairāk laika veltīsit kaut kam, jo labāks būs rezultāts. Tāpēc, kad bērnam skolā bija sociālās zinības labā līmenī, tad viņš četrus gadus bija jurisprudences fakultātes bakalaurs un padziļināti studēja juridiskās disciplīnas, pēc tam devās uz maģistrātu, kur izvēlējās sev kaut kādu šauru. juridiskā specializācija, piemēram, civiltiesības vai starptautiskās tiesības, beigās iegūstam augsti kvalificētu speciālistu, juristu ar lielo “U” un kopumā cilvēku ar lielu zināšanu krātuvi. Uzskatu, ka cilvēks, kurš ir izgājis visus profesijā iedziļināšanās posmus, ir mūsdienu tirgum vajadzīgs speciālists.
Kiras Sazonovas foto
